implicēt
implicēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | implicēju | implicējam | implicēju | implicējām | implicēšu | implicēsim |
| 2. pers. | implicē | implicējat | implicēji | implicējāt | implicēsi | implicēsiet, implicēsit |
| 3. pers. | implicē | implicēja | implicēs | |||
Pavēles izteiksme: implicē (vsk. 2. pers.), implicējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: implicējot (tag.), implicēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: implicētu
Vajadzības izteiksme: jāimplicē
implicēti apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
Ietvert, iekļaut (līdz ar ko citu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- mēģinājumā implicēt tādu pieredzi arī citas, Augstākās, tiesas praksē...
- Viena no svarīgākām zināšanu kategorizācijas pieejām ir dalīšana implicētās un skaidrās zināšanās .
- Skaidrās zināšanas ir implicēto zināšanu reprezentācija “ artefakta” formā.
- Tādējādi zināšanas tiek veidotas implicēto un skaidro zināšanu mijiedarbībā .
- Vājums implicē ievainojamību, kas paver ceļu pazemojumiem un izmantošanai, arī seksuālai.