implicēt
implicēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | implicēju | implicējam | implicēju | implicējām | implicēšu | implicēsim |
| 2. pers. | implicē | implicējat | implicēji | implicējāt | implicēsi | implicēsiet, implicēsit |
| 3. pers. | implicē | implicēja | implicēs | |||
Pavēles izteiksme: implicē (vsk. 2. pers.), implicējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: implicējot (tag.), implicēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: implicētu
Vajadzības izteiksme: jāimplicē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- ", implicēti norāda uz aprēķinu kā pieteikuma sastāvdaļu, nevis atsevišķu pielikumu.
- Var teikt, ka evidencialitāte šāda veida piemēros ir jau implicēta un netiešā veidā epistēmiskās modalitātes marķētāji norāda uz teksta autora zināšanu statusu.
- Ž.Deridā iestājas pret literārā darba „ patiesās nozīmes” lasījumu, respektīvi, uzsver, ka katrā tekstā implicētas daudzas nozīmes, kas gaida, lai tās no teksta „ izlasītu”.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.