imobilizēt
imobilizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: medicīnaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | imobilizēju | imobilizējam | imobilizēju | imobilizējām | imobilizēšu | imobilizēsim |
| 2. pers. | imobilizē | imobilizējat | imobilizēji | imobilizējāt | imobilizēsi | imobilizēsiet, imobilizēsit |
| 3. pers. | imobilizē | imobilizēja | imobilizēs | |||
Pavēles izteiksme: imobilizē (vsk. 2. pers.), imobilizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: imobilizējot (tag.), imobilizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: imobilizētu
Vajadzības izteiksme: jāimobilizē
Padarīt nekustīgu (parasti locekli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Imobilizētam pacientam tiek veikta datortomogrāfijas datu ieguve interešu reģionam.
- Sensoru virsma nodrošina platformu uz kuras ligandi tiek imobilizēti.
- Pēc pārneses DNS imobilizēja uz membrānas, eksponējot to 3 minūtes ar ultravioleto gaismu transiluminatorā.
- Lai punktētu astes vēnu, žurkas uz laiku imobilizējām, izmantojot eksperimentu vajadzībām paredzētos slazdus.
- Tas noved pie „ slazdu” veidošanās, kas spēj saistīt lādiņnesējus un tādējādi tos imobilizēt.