iluminators
iluminators vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iluminators | iluminatori |
| Ģen. | iluminatora | iluminatoru |
| Dat. | iluminatoram | iluminatoriem |
| Akuz. | iluminatoru | iluminatorus |
| Lok. | iluminatorā | iluminatoros |
1.Cieši noslēgts (vai noslēdzams) logs (kuģī, lidaparātā).
Stabili vārdu savienojumiSānu iluminators. Slēgtais iluminators.
- Sānu iluminators vārdkoptermins; joma: jūrniecība — sāniluminators
- Slēgtais iluminators vārdkoptermins; joma: jūrniecība — neatverams peldlīdzekļa logs
2.Speciālists, kas izkrāso kartes, plānus, zīmējumus.
3.Persona, kas pārzina iluminācijas (apgaismojuma) iekārtas.
4.sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsa; parasti formā: daudzskaitlis Acis.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kajītēs, kurās nav iluminatoru, ir ierīkoti speciāli virtuāli balkoni.
- Seja pie iluminatora kļuva nedaudz bargāka un nākamais klauvējiens bija jau nepacietīgāks.
- Vispirms abi gūstekņi nolēma, ka tas ir iluminators un šausmīgi nopriecājās.
- Caur netīro iluminatora stiklu varēja jau saredzēt piekrastes klintis. «
- "Tas notika ārpus iluminatora, kad no Ņujorkas lidoju atpakaļ uz Nešvilu.