ilgviļņot

Lietojuma biežums :

ilgviļņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta); lieto: reti

Locīšana

Veidot (matos) ilgviļņus.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri