ilgotājs
ilgotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ilgotājs | ilgotāji |
| Ģen. | ilgotāja | ilgotāju |
| Dat. | ilgotājam | ilgotājiem |
| Akuz. | ilgotāju | ilgotājus |
| Lok. | ilgotājā | ilgotājos |
Cilvēks, kas ilgojas.
PiemēriMēs ļaujam skatītājam nonākt vietā, kur satiekas sapņi ar sapņotāju, ilgas ar ilgotāju.
- Mēs ļaujam skatītājam nonākt vietā, kur satiekas sapņi ar sapņotāju, ilgas ar ilgotāju.
- Tādi nereti bija labākās nākotnes ilgotāju un cīnītāju pārdzīvojumi!
Avoti: T
Piemēri valodas korpusos:šeit