ikonoloģija
ikonoloģija
1.Zinātniska metode, kas palīdz noskaidrot mākslas darba saikni ar laiku un vidi, kurā tas radīts.
2.Māksliniekam paredzēts alegorisku figūru attēlu vai aprakstu paraugu krājums (gk. baroka laikā).
Avoti: EV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- II .1.3.4. Jaunā ikonoloģija: attēls, teksts, ideoloģija
- Georga Szunoja ieskicēja izvērstu attēlu un tekstu attiecību pārlūkojumu no to koncepcijas „ ut pictura poesis” ģenēzes līdz tam fenomenu kopumam, ko viņš apzīmēja, kā „ jauno ikonoloģiju”, „ postsemiotiku” un arī „ poststrukturālo ikonoloģiju”.
- Ja Normana Braisona un Maika Bala konceptuālie meklējumi iezīmēja potenciālās vizuālās post-semiotikas aprises, tad Tomasa Mitčela 1986. gada „ Iconology: Image, Text, Ideology” un 1994. gada „ Picture Theory” konstituēja to pētījumu jomu, kuru Georgs Szunojs identificēja kā „ jauno ikonoloģiju”.
- Romāna centrā atkal jau ir lasītājiem pazīstamais Roberts Lengdons, Hārvarda Universitātes simbolu un reliģiskās ikonoloģijas profesors.