igumens
igumens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | igumens | igumeni |
| Ģen. | igumena | igumenu |
| Dat. | igumenam | igumeniem |
| Akuz. | igumenu | igumenus |
| Lok. | igumenā | igumenos |
Pareizticīgo klostera priekšnieks.
Avoti: SV08
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sredņeuraļskas sieviešu klosteris nepakļaujas garīgajai vadībai un aizstāv arestēto igumenu Sergiju:
- Man ir garīgais skolotājs - viņa godība igumens Makarijs.
- 1116. gadā Kijevas lielkņaza Vladimira Vsevolodoviča Monomaha uzdevumā hroniku pārstrādāja Mihailovskas Vidubickas klostera igumens Silvestrs.
- Igumens neiebilst pret vardarbību ģimenē, jo bērnu un sievas iekaustīšana ir normāla un kristīga audzināšanas metode.
- Zemāka līmeņa klosteru priekšniekus sauca par igumeniem ( , hēgoúmenos — " vadītājs").