iezilēt
iezilēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iezilēju | iezilējam | iezilēju | iezilējām | iezilēšu | iezilēsim |
| 2. pers. | iezilē | iezilējat | iezilēji | iezilējāt | iezilēsi | iezilēsiet, iezilēsit |
| 3. pers. | iezilē | iezilēja | iezilēs | |||
Pavēles izteiksme: iezilē (vsk. 2. pers.), iezilējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iezilējot (tag.), iezilēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iezilētu
Vajadzības izteiksme: jāiezilē
Kļūt blāvi zilganam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jānis šo rozi ieraudzīja puišu drēbju klētī kopā ar kādu citu puķi drusku iezilējušu magoni kādas lādes saturu pārcilājam