iezārkot
iezārkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iezārkoju | iezārkojam | iezārkoju | iezārkojām | iezārkošu | iezārkosim |
| 2. pers. | iezārko | iezārkojat | iezārkoji | iezārkojāt | iezārkosi | iezārkosiet, iezārkosit |
| 3. pers. | iezārko | iezārkoja | iezārkos | |||
Pavēles izteiksme: iezārko (vsk. 2. pers.), iezārkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iezārkojot (tag.), iezārkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iezārkotu
Vajadzības izteiksme: jāiezārko
Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Vakar vēlu nomira mūsu kaimiņiene, nepaspējām iezārkot.
- Tēvu iezārko – viņš izkatās mierīgs un cēls – un aizved uz baznīcu.
- Vai tā jau nav pieskaitāma iezārkojamam klientam?
- Ar drūvas nenovēršamības izteiksmi tumšajā sejā, itin kā es būtu mironis, kuru viņam likts iezārkot.
- Edvartu iezārko saliektiem ceļiem.