ieveidot
Lietojuma biežums :
ieveidot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Iestrādāt (priekšmetā, materiālā).
1.1.Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu); panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
1.2.pārnestā nozīmē Ietvert, attēlot (mākslas darbā).
2.Veidojot panākt, ka (kas) iegūst (noteiktu formu, izskatu).
2.1.Veidojot panākt, ka (piemēram, mati) iegūst noteiktu sakārtojumu; veidojot panākt, ka matos rodas (parasti sprogas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri