ievaukšķēties
ievaukšķēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ievaukšķos | ievaukšķamies | ievaukšķējos | ievaukšķējāmies | ievaukšķēšos | ievaukšķēsimies |
| 2. pers. | ievaukšķies | ievaukšķaties | ievaukšķējies | ievaukšķējāties | ievaukšķēsies | ievaukšķēsieties, ievaukšķēsities |
| 3. pers. | ievaukšķas | ievaukšķējās | ievaukšķēsies | |||
Pavēles izteiksme: ievaukšķies (vsk. 2. pers.), ievaukšķieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievaukšķoties (tag.), ievaukšķēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievaukšķētos
Vajadzības izteiksme: jāievaukšķas
Iesākt vaukšķēt un tūlīt apklust.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izbāzu galvu laukā, palūkojos visapkārt — saimnieces nebija — un ievaukšķējos.
- Varbūt arī būtu palaimējies saņemt cieši aizmigušu, taču es aiz nepacietības ievaukšķējos.
- Tencināts es uzšāvu ar asti pa zemi un ievaukšķējos, bet tas nozīmē: tīrie sīkumi.
- Es trīsreiz ievaukšķos.
- Kā sidraba zvaniņi ievaukšķas divi dažāda prāvuma suņi, un namatēvs iznirst iz privātdārza dzīlēm, kur teicas patlaban barojis vardes.