ievalkāt
ievalkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ievalkāju | ievalkājam | ievalkāju | ievalkājām | ievalkāšu | ievalkāsim |
| 2. pers. | ievalkā | ievalkājat | ievalkāji | ievalkājāt | ievalkāsi | ievalkāsiet, ievalkāsit |
| 3. pers. | ievalkā | ievalkāja | ievalkās | |||
Pavēles izteiksme: ievalkā (vsk. 2. pers.), ievalkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievalkājot (tag.), ievalkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievalkātu
Vajadzības izteiksme: jāievalkā
Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nenēsā jaunos apavus uzreiz visu dienu, bet ievalkā tos pamazām.
- Sacīšu tūlīt — tas ir neievalkāts, izaicinošs, pat skandalozs.
- Jauni apavi ir jāievalkā, lai nerastos situācija, kad var sabojāt sacensības.
- Ievalkājot kurpes, vairums no mums bruņojas ar plāksteriem un apņēmību paciest vismokošākās sāpes.
- Ņemiet tos, kas visērtākie un vislabāk ievalkāti.