ievaimanāties
ievaimanāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ievaimanājos | ievaimanājamies | ievaimanājos | ievaimanājāmies | ievaimanāšos | ievaimanāsimies |
2. pers. | ievaimanājies | ievaimanājaties | ievaimanājies | ievaimanājāties | ievaimanāsies | ievaimanāsieties, ievaimanāsities |
3. pers. | ievaimanājas | ievaimanājās | ievaimanāsies |
Pavēles izteiksme: ievaimanājies (vsk. 2. pers.), ievaimanājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievaimanājoties (tag.), ievaimanāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievaimanātos
Vajadzības izteiksme: jāievaimanājas
1.Iesākt vaimanāt un tūlīt apklust.
2.Vaimanājot ierunāties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — ievaimanājās Marfa, ar savām īsajām kājām mezdamās pie vārtiem.
- Un man kļuva tik žēl sevis, tik žēl, ka ievaimanājos:
- – noklausījies Eklēra teikto, vēl žēlabaināk ievaimanājās Pedro.
- Pēkšņa mūzikas pārmaiņa lika sievietei, kas, iespējams, gulēja, bailēs ievaimanāties.
- — es ievaimanājos un gandrīz jau izspēru laukā man gluži neraksturīgo " ej dirst!"