ievadījiens
ievadījiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ievadījiens | ievadījieni |
| Ģen. | ievadījiena | ievadījienu |
| Dat. | ievadījienam | ievadījieniem |
| Akuz. | ievadījienu | ievadījienus |
| Lok. | ievadījienā | ievadījienos |
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viens otru par muļķi, par nekrietnu sauc, Kas gudris, kas labs, to nezin neviens: Pa tumsību domas un spriedumi brauc, Un gals ir ikkatram tik ievadījiens.
- Dziesmas vēstījums pauž raksturīgu Veidenbauma dzejas noskaņas intonāciju, kurā, lavierējot starp ironiju, nolemtību un ne vienmēr visiem ērtu, taču bieži vien acīmredzamu patiesību tiek sacīts: " Viens otru par muļķi, par nekrietnu sauc, Kas gudris, kas labs, to nezin neviens: Pa tumsību domas un spriedumi brauc, Un gals ir ikkatram tik ievadījiens.
- Dziesmas vēstījums pauž ļoti raksturīgu E.Veidenbauma dzejas noskaņas intonāciju, kurā, lavierējot starp ironiju, nolemtību un ne vienmēr visiem ērtu, taču bieži vien acīmredzamu patiesību tiek sacīts: “ Viens otru par muļķi, par nekrietnu sauc, Kas gudris, kas labs, to nezin neviens: Pa tumsību domas un spriedumi brauc, Un gals ir ikkatram tik ievadījiens.