ievēcināt
ievēcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ievēcinu | ievēcinām | ievēcināju | ievēcinājām | ievēcināšu | ievēcināsim |
2. pers. | ievēcini | ievēcināt | ievēcināji | ievēcinājāt | ievēcināsi | ievēcināsiet, ievēcināsit |
3. pers. | ievēcina | ievēcināja | ievēcinās |
Pavēles izteiksme: ievēcini (vsk. 2. pers.), ievēciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievēcinot (tag.), ievēcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievēcinātu
Vajadzības izteiksme: jāievēcina
1.Vēcinot sagatavot (kādai darbībai).
2.apvidvārds Ievilkt, ievēdināt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa katru rītu ievēcina āra gaisu mutē un no tā viņa pārtiek , maizes nekad neēd