ievārīt1
ievārīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ievāru | ievārām | ievārīju | ievārījām | ievārīšu | ievārīsim |
| 2. pers. | ievāri | ievārāt | ievārīji | ievārījāt | ievārīsi | ievārīsiet, ievārīsit |
| 3. pers. | ievāra | ievārīja | ievārīs | |||
Pavēles izteiksme: ievāri (vsk. 2. pers.), ievāriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievārot (tag.), ievārīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievārītu
Vajadzības izteiksme: jāievāra
1.Vārot (augļus, ogas ar cukuru), sagatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
2.Savārīt (biezāku).
3.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cits tevis ievārīto putru nestrēbs, par sadarīto būs jāatbild pašam.
- Man grūti atbildēt, kas pirms 25 gadiem šo putru ievārīja.
- Respektīvi, ievārīts ir milzīgs, milzīgs, milzīgs problēmu katls.
- Ņems, noreģistrēs pie manis kādu šmucīgu firmu un ievārīs ziepēs.
- Kad viņa sēž blakus, man gribas ievārīt kādas nerātnības.