ietusnīt
ietusnīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ietusnīju | ietusnījam | ietusnīju | ietusnījām | ietusnīšu | ietusnīsim |
| 2. pers. | ietusnī | ietusnījat | ietusnīji | ietusnījāt | ietusnīsi | ietusnīsiet, ietusnīsit |
| 3. pers. | ietusnī | ietusnīja | ietusnīs | |||
Pavēles izteiksme: ietusnī (vsk. 2. pers.), ietusnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ietusnījot (tag.), ietusnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ietusnītu
Vajadzības izteiksme: jāietusnī
Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad tomēr biju sevi ietusnījis uz aizmugurējā sēdekļa, sapratu, ka tas ir ne tikai pagalam mazs, bet arī ciets un auto jumts uzbrūk manai galvai.
- – Pēteronkuls knapi ietusnīja savus simtu trīsdesmit kilogramus mana dzīvokļa šaurajā koridorā un sniedza man cienastam līdzpaņemtu jau pusizdzertu vīna pudeli.