ietuntulēt
Lietojuma biežums :
ietuntulēt 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ietuntulēju | ietuntulējam | ietuntulēju | ietuntulējām | ietuntulēšu | ietuntulēsim |
2. pers. | ietuntulē | ietuntulējat | ietuntulēji | ietuntulējāt | ietuntulēsi | ietuntulēsiet, ietuntulēsit |
3. pers. | ietuntulē | ietuntulēja | ietuntulēs |
Pavēles izteiksme: ietuntulē (vsk. 2. pers.), ietuntulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ietuntulējot (tag.), ietuntulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ietuntulētu
Vajadzības izteiksme: jāietuntulē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paveras durvis, uz lieveņa iznāk ietuntulēts bērns.
- – Astrīdas mamma pa to laiku bija ietuntulējusi sētsvidū.
- Ja tu 0-9 sēdeklī liec ietuntulētu bērnu, tad tas jau startā nav droši un gudri
- Velkot augšdaļu iesprūstu tajā un draugi man palīdz tikt pie elpas, ar spēku uzvelkot līdz galam ietuntulējot mani tajā kā kosmonautu.
- bet jā, neatceros nevienu garu braucienu, kur visi būtu ietuntulēti jakās un svīstu vai slēgtu pečku uz 14 grādiem, lai nepārkarstu.