ietrenkt
ietrenkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ietrencu | ietrencam | ietrencu | ietrencām | ietrenkšu | ietrenksim |
| 2. pers. | ietrenc | ietrencat | ietrenci | ietrencāt | ietrenksi | ietrenksiet, ietrenksit |
| 3. pers. | ietrenc | ietrenca | ietrenks | |||
Pavēles izteiksme: ietrenc (vsk. 2. pers.), ietrenciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ietrencot (tag.), ietrenkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ietrenktu
Vajadzības izteiksme: jāietrenc
1.Trencot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
1.1.Nelaipni, rupji likt ievirzīties (kur iekšā).
1.2.Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mīlestības norma jaunībā — dzinulis, kas tevi ietrenc pienākuma karkasā kā siekstā.
- Bij kūtīs un alās ietrenkta!
- Ietrencu Daugavā un nokristīju!"