ietrīsuļoties
ietrīsuļoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ietrīsuļojos | ietrīsuļojamies | ietrīsuļojos | ietrīsuļojāmies | ietrīsuļošos | ietrīsuļosimies |
| 2. pers. | ietrīsuļojies | ietrīsuļojaties | ietrīsuļojies | ietrīsuļojāties | ietrīsuļosies | ietrīsuļosieties, ietrīsuļosities |
| 3. pers. | ietrīsuļojas | ietrīsuļojās | ietrīsuļosies | |||
Pavēles izteiksme: ietrīsuļojies (vsk. 2. pers.), ietrīsuļojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ietrīsuļojoties (tag.), ietrīsuļošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ietrīsuļotos
Vajadzības izteiksme: jāietrīsuļojas
Iesākt trīsuļot un tūlīt pārstāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Jēzus paskatījās uz mani, un Viņa lūpu kaktiņos ietrīsuļojās mīklains smaids.
- Taču taurenis pieglaudies vēl ciešāk, un no pieglaudiena ietrīsuļojies ar visu augumiņu — melnais un smagais vāks viņam tā arī bija uzslīdējis virsū.
- Mēs katrs esam tikai zibsnis, un neviens nevar pateikt, kad sniega klajumā ietrīsuļosies vientuļa sveces liesmiņa.