ietrāpīt

ietrāpīt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: pareti

Locīšana

1.Trāpīt (kur).

1.1.transitīvs

2.apvidvārds Izdarīt pa prāta (kādam).

Avoti: LLVV, EH

Korpusa piemēri