ietonēt
ietonēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ietonēju | ietonējam | ietonēju | ietonējām | ietonēšu | ietonēsim |
| 2. pers. | ietonē | ietonējat | ietonēji | ietonējāt | ietonēsi | ietonēsiet, ietonēsit |
| 3. pers. | ietonē | ietonēja | ietonēs | |||
Pavēles izteiksme: ietonē (vsk. 2. pers.), ietonējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ietonējot (tag.), ietonēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ietonētu
Vajadzības izteiksme: jāietonē
Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visas formas tiek parādītas ar dažām skopām līnijām un ietonētiem laukumiem.
- Tad kārtīgi ietonē vaigus un bildē, cik vien var.
- Dabīgus matus tas viegli ietonēs, bet jau krāsotiem – paspilgtinās krāsu!
- Turpretim koši zaļā krāsā ietonētajās zemienēs satraukums un slikta dūša nevienam nemetās.
- Virsbūve ietonēta divos toņos un harmoniskā interjera apdare pasvītro šī auto moderno raksturu.