ietenterēt
ietenterēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ietenterēju | ietenterējam | ietenterēju | ietenterējām | ietenterēšu | ietenterēsim |
| 2. pers. | ietenterē | ietenterējat | ietenterēji | ietenterējāt | ietenterēsi | ietenterēsiet, ietenterēsit |
| 3. pers. | ietenterē | ietenterēja | ietenterēs | |||
Pavēles izteiksme: ietenterē (vsk. 2. pers.), ietenterējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ietenterējot (tag.), ietenterēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ietenterētu
Vajadzības izteiksme: jāietenterē
Tenterējot ievirzīties (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Ārčijs negaidīja, vēlreiz parāva, un Mācītājs ietenterēja mazajam līdzi tumsā.
- Sargs no sākuma apstulba, tad steidzīgi ietenterēja būdā, pēc brīža izskriedams ar bisi rokās.
- Murmulītis labprāt būtu piedalījies elfu rotaļās, reiz pat mēģināja to darīt, ietenterēja viņu vidū, bet vieglās un jautrās būtnes izlikās viņu neredzam, smiedamās pariņķoja apkārt, aizspurdza garām un projām, atstādamas vientuļu un apbēdinātu.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.