ietenterēt
ietenterēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ietenterēju | ietenterējam | ietenterēju | ietenterējām | ietenterēšu | ietenterēsim |
| 2. pers. | ietenterē | ietenterējat | ietenterēji | ietenterējāt | ietenterēsi | ietenterēsiet, ietenterēsit |
| 3. pers. | ietenterē | ietenterēja | ietenterēs | |||
Pavēles izteiksme: ietenterē (vsk. 2. pers.), ietenterējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ietenterējot (tag.), ietenterēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ietenterētu
Vajadzības izteiksme: jāietenterē
Tenterējot ievirzīties (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — atrāvās no nedaudz mitrās zemes un ietenterēja atpakaļ istabā.
- Tāds skatiens bija man, kad pēc gadu ilgās slimošanas es ar diviem kruķiem zem katras paduses, ietenterēju operas foajē.
- Dzēra ilgi, līdz kaimiņiene Frosja, gānīdamās un dvieli švitinādama, palīdzēja ietenterēt abiem aiz savām durvīm, kur viņus sagaidīja kaķa mīzaliem izrotāts parkets.
- Murmulītis labprāt būtu piedalījies elfu rotaļās, reiz pat mēģināja to darīt, ietenterēja viņu vidū, bet vieglās un jautrās būtnes izlikās viņu neredzam, smiedamās pariņķoja apkārt, aizspurdza garām un projām, atstādamas vientuļu un apbēdinātu.
- Ārčijs negaidīja, vēlreiz parāva, un Mācītājs ietenterēja mazajam līdzi tumsā.