ietaļa
ietaļa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ietaļa | ietaļas |
| Ģen. | ietaļas | ietaļu |
| Dat. | ietaļai | ietaļām |
| Akuz. | ietaļu | ietaļas |
| Lok. | ietaļā | ietaļās |
Brāļa sieva; vīra brāļa sieva.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apcerējumi par dzīvi tautās , sevišķi par vedeklas satiksmi ar tuvākiem vīra ģimenes locekļiem dieveriem , māsīcām , ietaļām
- Nākamā paaudze tos nesapratīs, ja gadīsies atrast kādā Edvarta Virzas rakstā, tieši tāpat kā mēs vairs nesaprotam vārdus " uļens", " ietaļa", " alpa", " rīdze" un " birga".
- Par arhaismiem vārdi kļūst tāpēc, ka attiecīgo parādību apzīmēšanai mūsdienu valodā ir radušies citi vārdi, piemēram, bāliņš ( brālis), diet ( dejot), kamieši ( pleci), jaunekle ( jauniete), īkstis ( nieres), avs ( aita), remesis ( namdaris), apgaust ( apraudāt), dieveris ( vīrabrālis), ietaļa ( brāļasieva), matīt ( manīt), sebu ( vēlu), dižgabals ( lielgabals), seģene ( villaine, apsegs, pleds, sega), aloties ( kļūdīties), biķeris ( kauss), dūmeklis ( skurstenis), gaitnieks ( dežurants), stundenis ( pulkstenis), nēzdogs ( kabatlakats), secen ( garām).