ietēst
ietēst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ietēšu | ietēšam | ietēsu | ietēsām | ietēsīšu | ietēsīsim |
| 2. pers. | ietēs | ietēšat | ietēsi | ietēsāt | ietēsīsi | ietēsīsiet, ietēsīsit |
| 3. pers. | ietēš | ietēsa | ietēsīs | |||
Pavēles izteiksme: ietēs (vsk. 2. pers.), ietēsiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ietēšot (tag.), ietēsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ietēstu
Vajadzības izteiksme: jāietēš
1.Tēšot ieveidot (piemēram, robu).
2.Iesākt tēst, bet nepabeigt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir ietēsts vienā no moliem.