iestingt
iestingt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iestingstu | iestingstam | iestingu | iestingām | iestingšu | iestingsim |
| 2. pers. | iestingsti | iestingstat | iestingi | iestingāt | iestingsi | iestingsiet, iestingsit |
| 3. pers. | iestingst | iestinga | iestings | |||
Pavēles izteiksme: iestingsti (vsk. 2. pers.), iestingstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iestingstot (tag.), iestingšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iestingtu
Vajadzības izteiksme: jāiestingst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Samta melnās krokās, kā Letas tumšos viļņos, bija iestindzis zārks.
- Varbūt arī vairs neraud, asaras no vaigiem nožuvušas, palikušas tikai vaibstos iestingušās sāpju ēnas.
- Es negribu pagājušos laikus, kas melnē sudraba karotē, apklusušos pulksteņos un iestinguši lētās ģipša figūriņās.
- Mode iestingst.
- Dzejnieks stāstot raudzījās manī, taču acu iestingušais skatiens pauda, ka skopajos vārdos izteiktais viņam atklājās ar bagātām, spilgtām atmiņu ainām, kas ņirbēja garām kā arhīvā atrasta veca filma.