iesteberēt
iesteberēt 2. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesteberēju | iesteberējam | iesteberēju | iesteberējām | iesteberēšu | iesteberēsim |
| 2. pers. | iesteberē | iesteberējat | iesteberēji | iesteberējāt | iesteberēsi | iesteberēsiet, iesteberēsit |
| 3. pers. | iesteberē | iesteberēja | iesteberēs | |||
Pavēles izteiksme: iesteberē (vsk. 2. pers.), iesteberējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesteberējot (tag.), iesteberēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesteberētu
Vajadzības izteiksme: jāiesteberē
Steberējot, neveiklā gaitā ejot, ievirzīties (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kūtiņā atradis Grietas vietu tukšu, viņš iesteberēja pie kaimiņu aitām.
- Tomēr viņš, gulēdams zālē, laiski noskatījās, kā neveiklais lauku puisis iesteberē krūmapakšā.
- Harijs aizspieda degunu un iesteberēja garāžas pustumsā.
- Bērziņa ir viena neganta amerikāniska pensionāre , kura atgriežoties no iepirkšanās , iesteberējusi policijas iecirknī , lai dotu liecību slepkavības lietā un mazliet papildinātu sava maciņa saturu ar mazu honorāriņu
- Pat caur radio ēteru var sajust, ka viņam ar tur iesteberējušajiem stagnātiem nav pilnīgi nekāda sakara.