iesprostot
Lietojuma biežums :
iesprostot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ievietot (sprostā, iežogojumā u. tml.) tā, ka netiek laukā.
1.1.Cieši iekļaut no vairākām vai visām pusēm.
1.2.pārnestā nozīmē Neļaut izpausties; aizturēt, savaldīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri