iespraukt

Lietojuma biežums :

iespraukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: reti

Locīšana

1.Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).

2.Nejauši nokasīt (daļēji nobrāzt).

Avoti: LLVV, EH

Korpusa piemēri