iesprēgāt
iesprēgāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesprēgāju | iesprēgājam | iesprēgāju | iesprēgājām | iesprēgāšu | iesprēgāsim |
| 2. pers. | iesprēgā | iesprēgājat | iesprēgāji | iesprēgājāt | iesprēgāsi | iesprēgāsiet, iesprēgāsit |
| 3. pers. | iesprēgā | iesprēgāja | iesprēgās | |||
Pavēles izteiksme: iesprēgā (vsk. 2. pers.), iesprēgājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesprēgājot (tag.), iesprēgāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesprēgātu
Vajadzības izteiksme: jāiesprēgā
Mazliet, arī vietumis sasprēgāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- altāra priekšā ir tāds liels iesprēgājis četrstūris.
- Plūmes liek verdošā ūdenī un karsē, līdz miziņa iesprēgā.
- Zivis vāra uz mazas liesmas, līdz gatavas – ādiņa iesprēgājusi, gaļa balta, stingra, atdalās no asakām.
- Šnicele apkaltusi un tās virspuse viegli iesprēgājusi.