iespiedējs
iespiedējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | iespiedējs | iespiedēji |
Ģen. | iespiedēja | iespiedēju |
Dat. | iespiedējam | iespiedējiem |
Akuz. | iespiedēju | iespiedējus |
Lok. | iespiedējā | iespiedējos |
iespiedēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | iespiedēja | iespiedējas |
Ģen. | iespiedējas | iespiedēju |
Dat. | iespiedējai | iespiedējām |
Akuz. | iespiedēju | iespiedējas |
Lok. | iespiedējā | iespiedējās |
Kvalificēts strādnieks, kas ar tipogrāfiskiem paņēmieniem iespiež (piemēram, grāmatu, žurnālu, karti).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Citi — abi burtliči, iespiedējs un atbildīgais sekretārs — guļ.
- Beidzis sešgadīgo skolu, pēc tam apguva burtliča, iespiedēja un grāmatsējēja arodu.
- Tomēr viņš pārlādēja failus savā datorā un nodrukāja uz kabineta kaktā stāvošā iespiedēja.
- 1781. gadā viņu uzņēma Kēnigsbergas grāmatu iespiedēju savienībā.
- Visu atbildību par laikraksta izdošanu uzņēmās Gustavs Celmiņš un pratināšanā nenosauca iespiedēju un izplatītāju vārdus.