iesnaust
iesnaust 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesnaužu | iesnaužam | iesnaudu | iesnaudām | iesnaudīšu | iesnaudīsim |
| 2. pers. | iesnaud | iesnaužat | iesnaudi | iesnaudāt | iesnaudīsi | iesnaudīsiet, iesnaudīsit |
| 3. pers. | iesnauž | iesnauda | iesnaudīs | |||
Pavēles izteiksme: iesnaud (vsk. 2. pers.), iesnaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesnaužot (tag.), iesnaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesnaustu
Vajadzības izteiksme: jāiesnauž
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kurā bite ir klusi iesnaudusi...
- Platons liek runāt dialogiem, īpaši tuva viņam šķiet Sokrāta metode majeutika ( sokratiskā ironija), kurai jāpalīdz atmodināt iesnaudušā cilvēka apziņa.
- Kad līgavainis kavējās nākt, tad viņas visas iesnauda un gulēja.
- Katrā paugurā gulēja tikai viens uz mūžību iesnaudušais ar galvu uz ziemeļiem ar kājām uz dienvidiem.
- Ikdienā patīk lūkoties lēnajā pasaules ritējamā caur logu un iesnaust uz dīvāna, gaidot savu dzīves kompanjonu, ar kuru varēs samīļoties.