ieslānīt
ieslānīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieslānu | ieslānām | ieslānīju | ieslānījām | ieslānīšu | ieslānīsim |
| 2. pers. | ieslāni | ieslānāt | ieslānīji | ieslānījāt | ieslānīsi | ieslānīsiet, ieslānīsit |
| 3. pers. | ieslāna | ieslānīja | ieslānīs | |||
Pavēles izteiksme: ieslāni (vsk. 2. pers.), ieslāniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieslānot (tag.), ieslānīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieslānītu
Vajadzības izteiksme: jāieslāna
1.Blīvi kraujot, ievietot (kur iekšā).
2.Īslaicīgi, nedaudz pērt, sist.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Bet es tev’ tūlīt ieslānīšu: „ izglietība”!
- Nu ja ieslāna, tad ieslāna.
- Redzot, ka tas neatstāj uz mani vajadzīgo iespaidu, viņa strauji aizslidina pa galdu zupas šķīvi, papildus vēl mēģinot ieslānīt saldējuma nedevēju.