ieskurbt
ieskurbt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieskurbstu | ieskurbstam | ieskurbu | ieskurbām | ieskurbšu | ieskurbsim |
| 2. pers. | ieskurbsti | ieskurbstat | ieskurbi | ieskurbāt | ieskurbsi | ieskurbsiet, ieskurbsit |
| 3. pers. | ieskurbst | ieskurba | ieskurbs | |||
Pavēles izteiksme: ieskurbsti (vsk. 2. pers.), ieskurbstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieskurbstot (tag.), ieskurbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieskurbtu
Vajadzības izteiksme: jāieskurbst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atceries pēdējo reizi, kad biji tā pamatīgāk ieskurbis?
- Savus ekstāzes varoņdarbus ieskurbušie fani iemūžināja telefonos.
- Skandāls sasniedza apogeju brīdī, kad atklātībā parādījās video, kurā redzams stipri ieskurbis mērs, smēķējam kreku.
- Viesi visapkārt ir krietni ieskurbuši, un, šķiet, neviens nepievērš uzmanību Vitālija sarunai ar lauku ķēkšu.
- Ansis, tāpat kā citi, ir jau ieskurbis un, kā rādās, ne tikai no dzēriena vien.