iesalcukurs
iesalcukurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | iesalcukurs | iesalcukuri |
Ģen. | iesalcukura | iesalcukuru |
Dat. | iesalcukuram | iesalcukuriem |
Akuz. | iesalcukuru | iesalcukurus |
Lok. | iesalcukurā | iesalcukuros |
Saharīds – cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
Avoti: LLVV