iesūrstēties
iesūrstēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesūrstos | iesūrstamies | iesūrstējos | iesūrstējāmies | iesūrstēšos | iesūrstēsimies |
| 2. pers. | iesūrsties | iesūrstaties | iesūrstējies | iesūrstējāties | iesūrstēsies | iesūrstēsieties, iesūrstēsities |
| 3. pers. | iesūrstas | iesūrstējās | iesūrstēsies | |||
Pavēles izteiksme: iesūrsties (vsk. 2. pers.), iesūrstieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesūrstoties (tag.), iesūrstēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesūrstētos
Vajadzības izteiksme: jāiesūrstas
Iesākt sūrstēt; īsu brīdi sūrstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stipri iesūrstas pakrūtē, roka pret paša gribu iegāž mutē glāzīti.
- Iesūrstējās vieta, no kuras tika noplēsts plāksteris.
- Pakrūtē man pat iesūrstas.
- Iesūrstas, protams!
- Gūtenmorgenam no nepatīkamā pārsteiguma aizsitās elpa ar tādu spēku, ka balss saites acumirklī piepampa, bet rīkles gļotāda nežēlīgi iesūrstējās.