iesīkstēt
iesīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesīkstu | iesīkstam | iesīkstēju | iesīkstējām | iesīkstēšu | iesīkstēsim |
| 2. pers. | iesīksti | iesīkstat | iesīkstēji | iesīkstējāt | iesīkstēsi | iesīkstēsiet, iesīkstēsit |
| 3. pers. | iesīkst | iesīkstēja | iesīkstēs | |||
Pavēles izteiksme: iesīksti (vsk. 2. pers.), iesīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesīkstot (tag.), iesīkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesīkstētu
Vajadzības izteiksme: jāiesīkst
1.Nepiekāpīgi palikt pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem u. tml.
1.1.Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.).
2.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Kļūt sīkstam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Parisa Džeksone cer mainīt iesīkstējušos skaistuma standartus ar pašas aktīvu darbošanos.
- Tomēr alkas gūt atzīšanu laikam ir visdziļāk iesīkstējis instinkts civilizētā cilvēkā.
- Bet savu autonomo politisko lauciņu kopšanas tradīcija ir kļuvusi par iesīkstējušu rutīnu.
- Pārmaiņu alcēji augošā drosmē pārgalvīgi lēca pretī un sauca pēc neiesīkstējušiem ideāliem.
- 8. Mūsdienās ir pienācis laiks lauzt iesīkstējušo uzskatu, ka māksla nesniedz zināšanas.