iesērēt
iesērēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesērēju | iesērējam | iesērēju | iesērējām | iesērēšu | iesērēsim |
| 2. pers. | iesērē | iesērējat | iesērēji | iesērējāt | iesērēsi | iesērēsiet, iesērēsit |
| 3. pers. | iesērē | iesērēja | iesērēs | |||
Pavēles izteiksme: iesērē (vsk. 2. pers.), iesērējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesērējot (tag.), iesērēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesērētu
Vajadzības izteiksme: jāiesērē
1.Nogulsnēties (kur iekšā) – par smiltīm, dūņām, dubļiem u. tml.
2.Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos).
3.Mazliet, arī vietumis aizsērēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa uzskata, ka mums ir iesērējušas tradīcijas un priekšstati par pirti.
- Tas neļaus iesērēt sprandam.
- Tev nav iesērējušu uzskatu.
- Un tomēr šāds secinājums: Rīgas Modeļu namā bija pa pusei tāds noslēgts fabrikas klimats, iesērējis ieražu un attiecību kopums.
- Tam, kas Svaru dzīvē kādu laiku iesērējis, bijis iesaldēts vai citādi nespējis izkustēties, šomēnes vajadzētu beidzot saņemt nepieciešamo grūdienu.