iesārtoties
iesārtoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesārtojos | iesārtojamies | iesārtojos | iesārtojāmies | iesārtošos | iesārtosimies |
| 2. pers. | iesārtojies | iesārtojaties | iesārtojies | iesārtojāties | iesārtosies | iesārtosieties, iesārtosities |
| 3. pers. | iesārtojas | iesārtojās | iesārtosies | |||
Pavēles izteiksme: iesārtojies (vsk. 2. pers.), iesārtojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesārtojoties (tag.), iesārtošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesārtotos
Vajadzības izteiksme: jāiesārtojas
Iesākt sārtoties; kļūt iesārtam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad, kad ogas iesārtojušās sarkanas, tās jānovāc ar rokām.
- Varbūt pēc minūtes vai divām viņš ieraudzīja, ka viegli iesārtojušies viņas grumbainie vaigi.
- viņš mani ķircināja , paša sejai brīnumjauki un drusku blēdīgi iesārtojoties
- Džeikoba āda zem tiem iesārtojās un šķita kļūstam vēl karstāka nekā viss viņa augums.
- Diemžēl jau pusceļā var redzēt, ka mūra augšdaļa iesārtojas un tad kļūst aizvien tumšāka.