iesālījums
iesālījums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iesālījums | iesālījumi |
| Ģen. | iesālījuma | iesālījumu |
| Dat. | iesālījumam | iesālījumiem |
| Akuz. | iesālījumu | iesālījumus |
| Lok. | iesālījumā | iesālījumos |
Paveikta darbība, rezultāts → iesālīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- D A Kā sirds ilgojās pēc iesālītas siļķes, D Kuras īstā iesālījumā vēl mirkst.