ierušināties
Lietojuma biežums :
ierušināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ierušinos | ierušināmies | ierušinājos | ierušinājāmies | ierušināšos | ierušināsimies |
| 2. pers. | ierušinies | ierušināties | ierušinājies | ierušinājāties | ierušināsies | ierušināsieties, ierušināsities |
| 3. pers. | ierušinās | ierušinājās | ierušināsies | |||
Pavēles izteiksme: ierušinies (vsk. 2. pers.), ierušinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ierušinoties (tag.), ierušināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ierušinātos
Vajadzības izteiksme: jāierušinās
Refl. → ierušināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Vislabākā atpūta man ir ierušināties smiltīs Tūjas jūrmalā un neko nedarīt.
- Ierušinājusies gultā, vaicāju vīram, kas tā par sievieti.
- Un arī voljerā pēc mirkļa visas kopā ierušinājās sedziņā.
- Vienīgi Cēzars izrādījis neapmierinātību brīdī, kad jaunais mājdzīvnieks gribējis ierušināties suņa migā.
- Ierušinājos segas mīkstumā un gaidīju, līdz viņš aizies.