ieriebt
ieriebt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieriebju | ieriebjam | ieriebu | ieriebām | ieriebšu | ieriebsim |
| 2. pers. | ierieb | ieriebjat | ieriebi | ieriebāt | ieriebsi | ieriebsiet, ieriebsit |
| 3. pers. | ieriebj | ierieba | ieriebs | |||
Pavēles izteiksme: ierieb (vsk. 2. pers.), ieriebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieriebjot (tag.), ieriebšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieriebtu
Vajadzības izteiksme: jāieriebj
Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas; sagādāt (kādam) nepatikšanas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- com" ir mēģinājums saglabāt savu biznesu nevis mēģinājums ieriebt VID.
- Videi draudzīgus, bet viens otram mēs tādā veidā dažreiz ieriebjam.
- Es nekad nebiju domājis, ka ieteiksi man ieriebt Eidenam.”
- Labi, gribat jūs mums kaut kā ieriebt, ieriebiet!
- Dalībnieki jau ir nežēlīgi un cits citam mēģina ieriebt un iezāģēt.