Rudens versija 2021
381 119 šķirkļi
ierecēt
ierecēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: reti
Locīšana
ierecēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: reti
Locīšana
Iesākt recēt; mazliet sarecēt.
Avoti: LLVV