ierēkt
ierēkt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ierēcu | ierēcam | ierēcu | ierēcām | ierēkšu | ierēksim |
| 2. pers. | ierēc | ierēcat | ierēci | ierēcāt | ierēksi | ierēksiet, ierēksit |
| 3. pers. | ierēc | ierēca | ierēks | |||
Pavēles izteiksme: ierēc (vsk. 2. pers.), ierēciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ierēcot (tag.), ierēkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ierēktu
Vajadzības izteiksme: jāierēc
Smieties (par ko).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Abi skaļi par to ierēcam, bet pēcāk sāku nedaudz aizdomāties.
- Visi tie, kas ierēca par trakajiem, kas izpērk tualetes papīru.
- Dzeram katrs savu dziru un ierēcām par pēkšņo iepazīšanos. "
- Es varu ar to izštukot jebko, varu ierēkt, iekost, iesist
- Bet varbūt Skutelis tādējādi ierēc par etiķetes normām?