ieprotokolēt
ieprotokolēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieprotokolēju | ieprotokolējam | ieprotokolēju | ieprotokolējām | ieprotokolēšu | ieprotokolēsim |
| 2. pers. | ieprotokolē | ieprotokolējat | ieprotokolēji | ieprotokolējāt | ieprotokolēsi | ieprotokolēsiet, ieprotokolēsit |
| 3. pers. | ieprotokolē | ieprotokolēja | ieprotokolēs | |||
Pavēles izteiksme: ieprotokolē (vsk. 2. pers.), ieprotokolējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieprotokolējot (tag.), ieprotokolēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieprotokolētu
Vajadzības izteiksme: jāieprotokolē
1.Ierakstīt protokolā.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Dalībnieču līgums tiek notariāli apstiprināts, sievietes raksta dienasgrāmatu, visi lēmumi tiek rūpīgi ieprotokolēti."
- Ja kādreiz izlīguma sarunas lielākoties tika atstātas procesa dalībnieku ziņā un tiesa vien ieprotokolēja sarunu iznākumu, tad šobrīd minētās sarunas noris tiesā, turklāt tās ir regulāri novērojama parādība.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.