iepotēt
iepotēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iepotēju | iepotējam | iepotēju | iepotējām | iepotēšu | iepotēsim |
| 2. pers. | iepotē | iepotējat | iepotēji | iepotējāt | iepotēsi | iepotēsiet, iepotēsit |
| 3. pers. | iepotē | iepotēja | iepotēs | |||
Pavēles izteiksme: iepotē (vsk. 2. pers.), iepotējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepotējot (tag.), iepotēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepotētu
Vajadzības izteiksme: jāiepotē
1.joma: medicīna Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu).
2.Pievienot potzaru (potcelmam); uzpotēt.
3.Panākt, ka iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka izraisās (jūtas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iepotēja, ka būtu ļoti labi, ja es dzīvotu Indrā.
- Vērtības tu nosaki pats, neviens cits tev tās neiepotēs.
- Cits referāts saucas “ Arī dārzs iepotē mājas mīlestību”.
- Man ir iepotēta viena nelaime.
- Iepotējiet sievietē līdzjūtību pret sevi – un viņa uz visiem laikiem būs jūsu!