iepotēt | Tēzaurs

iepotēt

iepotēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.joma: medicīna Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu).

2.Pievienot potzaru (potcelmam); uzpotēt.

3.Panākt, ka iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka izraisās (jūtas).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri