iepilēt
iepilēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iepilu | iepilam | iepilēju | iepilējām | iepilēšu | iepilēsim |
| 2. pers. | iepili | iepilat | iepilēji | iepilējāt | iepilēsi | iepilēsiet, iepilēsit |
| 3. pers. | iepil | iepilēja | iepilēs | |||
Pavēles izteiksme: iepili (vsk. 2. pers.), iepiliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepilot (tag.), iepilēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepilētu
Vajadzības izteiksme: jāiepil
Pilot ievirzīties (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piliens iepilēja biķerī, taču nevis dusmu, bet gan paša mēra biķerī.
- Kā sveša asara, kas iepil acī.
- Ir rīts, kad gribu rakstīt: nekad nevar zināt, kad un kurā kausā iepilēs beidzamais piliens.
- Lai iegūtu sulu, vari arī nogriezt kādu zaru un ļaut, lai sula iepil pie zara piestiprinātā plastmasas pudelē.
- Mēģināju tajā ieskatīties, bet kaut kas iepilēja man acī – liela, melna lāse bija izspraukusies no mākoņa dziļumiem.