ienīdēt
ienīdēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ienīdēju | ienīdējam | ienīdēju | ienīdējām | ienīdēšu | ienīdēsim |
| 2. pers. | ienīdē | ienīdējat | ienīdēji | ienīdējāt | ienīdēsi | ienīdēsiet, ienīdēsit |
| 3. pers. | ienīdē | ienīdēja | ienīdēs | |||
Pavēles izteiksme: ienīdē (vsk. 2. pers.), ienīdējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ienīdējot (tag.), ienīdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ienīdētu
Vajadzības izteiksme: jāienīdē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā tie mīļi pravieši Tapuši ienīdēti, Kas priekš jum[s] jau aigājuši, Mums šo mācīb’ atstājuši – pametuši.”
- .. skolas pilsoniskā atmosfēra ar savu banalitāti manu skaidro garu jau bija paguvusi stipri vien aptumšot ar visādiem tukšiem gūšķiem un gružiem, tā kā es sāku jau ienīdēt savus nesapratējus, nievātājus un noliedzējus, kas mani veda iekšā galējā dēmonismā.
- Un daudzi apgrēcināsies , un viens otru nodos , un viens otru ienīdēs
- Viņš ienīst savu sievu , ienīst savu sievasmāti , ienīdēs tās līdz kapa malai
- To īsto meitu viņa mīlēja , bet pameitu ienīdēja