iemontēt
iemontēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemontēju | iemontējam | iemontēju | iemontējām | iemontēšu | iemontēsim |
| 2. pers. | iemontē | iemontējat | iemontēji | iemontējāt | iemontēsi | iemontēsiet, iemontēsit |
| 3. pers. | iemontē | iemontēja | iemontēs | |||
Pavēles izteiksme: iemontē (vsk. 2. pers.), iemontējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemontējot (tag.), iemontēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemontētu
Vajadzības izteiksme: jāiemontē
1.Montējot ievietot, iekļaut (piemēram, ierīcē, konstrukcijā).
2.Montējot ievietot filmas lentē (kadrus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iespēju uzklāt galdu šā dzīvokļa otrajā stāvā atvieglo iekštelpās iemontētais lifts.
- Tā ir tā saaugusi egles sakne, nekas te nav iemontēts.
- Modificējot iekārtu, papildus iemontēts gāzes – nesēja plūsmas sadalītājs.
- 11. Interaktīvo spēļu spēlēšana, izmantojot sēdeklī iemontētu skārienjutīgo ekrānu.
- Bet augstu tornī iemontētais milzīgais pulkstenis strādāja nevainojami, rādīdams, jātic, pareizu laiku.