iemeimurot
iemeimurot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemeimuroju | iemeimurojam | iemeimuroju | iemeimurojām | iemeimurošu | iemeimurosim |
| 2. pers. | iemeimuro | iemeimurojat | iemeimuroji | iemeimurojāt | iemeimurosi | iemeimurosiet, iemeimurosit |
| 3. pers. | iemeimuro | iemeimuroja | iemeimuros | |||
Pavēles izteiksme: iemeimuro (vsk. 2. pers.), iemeimurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemeimurojot (tag.), iemeimurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemeimurotu
Vajadzības izteiksme: jāiemeimuro
Meimurojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi tikko kā bija uztrausušies kājās un nodomājuši ar birstēm mazliet paspēlēt hokeju, kad pie durvīm klauvēja un iekšā iemeimuroja Dartanjans.
- Šos brīvdienā, esošos vīrus, kuri bija iemeimurojuši pārvaldes teritorijā, aizveda uz atskurbtuvi.
- Satinies ciešāk segā, viņš iemeimuroja Ligijas istabā.
- Abas meitenes Pētersonu viesnīcā ieradās, sekojot manāmi iereibušajam biznesmenim Ilmāram, kurš iemeimuroja kafejnīcā pēc papildus mēriņa.
- Divi zagļi nakts laikā bija nolēmuši apzagt krogu Austrijas pilsētā Amstetenā, taču tad tajā iemeimuroja iereibušais, 47 gadus vecais Hermans Bendts, apsēdās pie bāra un pieprasīja alu, raksta “ Ananova”.